Steidzama finansiālā palīdzība Latvijā

Pēkšņs naudas trūkums – darba zaudēšana, slimība, liels rēķins par apkuri vai aizkavēts pabalsts – cilvēkam ar zemiem ienākumiem var radīt patiesu krīzi. Latvijā pirms ātrā kredīta meklēšanas vispirms ir vērts vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Liela daļa palīdzības ir bez maksas un nav jāatmaksā.

Šajā lapā apkopots, kur meklēt atbalstu dažu dienu laikā, kādi dokumenti noderēs un kā izvairīties no krāpniekiem, kuri īpaši bieži uzrunā cilvēkus grūtā brīdī.

Pašvaldības sociālais dienests: pirmā adrese

Sociālo palīdzību Latvijā piešķir pašvaldības. Savas dzīvesvietas sociālajā dienestā sociālais darbinieks izvērtēs jūsu ienākumus un situāciju. Galvenie atbalsta veidi:

• trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – tas paver ceļu citiem atvieglojumiem un pabalstiem;
• garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts – naudas atbalsts, ja ienākumi ir zem noteiktā sliekšņa;
• mājokļa pabalsts – palīdz segt īres, apkures un komunālos maksājumus;
• pabalsts krīzes situācijā – vienreizējs atbalsts, ja jūs piemeklējusi nelaime, piemēram, ugunsgrēks vai pēkšņa slimība.

Summas un ienākumu sliekšņi mainās un dažkārt atšķiras starp pašvaldībām, tāpēc precīzu informāciju jautājiet sociālajā dienestā. Ja situācija ir steidzama, pasakiet to uzreiz – tas palīdz noteikt, kāds atbalsts nepieciešams vispirms.

Valsts pabalsti, kas varbūt vēl nav pieprasīti

Daudzi nesaņem tiem pienākošos pabalstus tikai tāpēc, ka nav tos pieprasījuši. Pārbaudiet:

• vai pēc darba zaudēšanas esat reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā – tas vajadzīgs bezdarbnieka statusam, un bezdarbnieka pabalstu izmaksā VSAA;
• vai saņemat ģimenes valsts pabalstu par bērniem;
• vai slimības gadījumā ir noformēta darbnespējas lapa un pieprasīts slimības pabalsts;
• vai senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti ir piešķirtas visas pienākošās pensijas un piemaksas.

Pabalstus var pieprasīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) vai elektroniski portālā Latvija.gov.lv. Ja izmaksa kavējas, sazinieties ar iestādi un noskaidrojiet termiņu – dažreiz tas ļauj neaizņemties uz dažām nedēļām.

Pārtika, apģērbs un pirmās nepieciešamības preces

Ja nepietiek naudas pat ēdienam, palīdz nevalstiskās organizācijas. Latvijā darbojas Latvijas Sarkanais Krusts, pārtikas banka Paēdušai Latvijai, draudzes un vietējās biedrības. Trūcīgām un maznodrošinātām personām pašvaldības izsniedz arī Eiropas Savienības finansētas pārtikas un higiēnas preču pakas. Kur un kad tās saņemt, jautājiet sociālajā dienestā.

Bieži var saņemt arī apģērbu, skolas piederumus bērniem vai mēbeles. Tā ietaupītā nauda var nosegt steidzamāko rēķinu.

Parādi: bezmaksas juridiskā palīdzība un maksātnespēja

Ja grūtības rada parādi, vēstules nevajadzētu ignorēt. Cilvēki ar zemiem ienākumiem var pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ko organizē Juridiskās palīdzības administrācija. Jurists palīdzēs saprast, ko darīt, saņemot tiesu izpildītāja vēstuli, kā vienoties par maksājumu grafiku vai apstrīdēt nepamatotas prasības.

Ja parādu ir tik daudz, ka tos vairs nav iespējams atmaksāt, likums paredz fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tas ir nopietns solis, tāpēc vispirms konsultējieties ar juristu. Viens ir skaidrs: jauns kredīts veco parādu segšanai situāciju parasti tikai pasliktina.

Vientuļajiem vecākiem un senioriem

Vientuļie vecāki un gados vecāki cilvēki bieži saskaras ar vienu un to pašu: ienākumi ir nelieli, bet negaidīti izdevumi – zāles, skolas piederumi, mājokļa remonts – parādās vienlaikus. Pajautājiet sociālajam darbiniekam par brīvpusdienām un atbalstu skolas piederumu iegādei bērniem no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm, par veselības aprūpes atvieglojumiem un par aprūpi mājās senioriem. Bieži viena saruna atver ceļu uzreiz vairākiem atbalsta veidiem, par kuriem iepriekš nebijāt dzirdējis.

Ja jums ir grūti aiziet uz sociālo dienestu, pajautājiet, vai sociālais darbinieks var sazināties pa tālruni vai atnākt pie jums mājās.

Ko sagatavot pirms vizītes

• personu apliecinošu dokumentu;
• visu mājsaimniecības locekļu ienākumu apliecinājumus vai konta izrakstus par pēdējiem mēnešiem;
• rēķinus, parādu atgādinājumus un līgumus;
• dokumentus par krīzes situāciju (slimība, ugunsgrēks, darba zaudēšana);
• bankas konta numuru pabalsta izmaksai.

Pierakstiet, kad un kam iesniedzāt iesniegumu, un pajautājiet, kad gaidāms lēmums. Ja kāda dokumenta trūkst, iesniegumu tik un tā var iesniegt un dokumentu pievienot vēlāk.

Krāpšanas pazīmes

• Jums lūdz samaksāt „apdrošināšanas“, „līguma“ vai „pārbaudes“ maksu pirms naudas izmaksas.
• Sociālajos tīklos vai ziņās piedāvā „naudu bez jebkādām pārbaudēm“.
• Jums prasa internetbankas paroles vai apstiprināšanas kodus.
• Kāds uzdodas par valsts iestādes darbinieku, zvana no nezināma numura un steidzina.

Valsts un pašvaldību pabalsti netiek pārdoti, un par tiem nav jāmaksā starpniekiem.

Ja tomēr apsverat aizņēmumu

Dažkārt atbalsts nesedz visu vajadzību. Par drošākām aizņemšanās iespējām, krājaizdevu sabiedrībām un to, kā salīdzināt gada procentu likmi, lasiet lapā aizdevums cilvēkiem ar zemiem ienākumiem Latvijā. Pirms paraksta pārliecinieties, ka maksājums iekļausies jūsu mēneša budžetā.